Lapas satura rādītājs
Šoreiz ne par manu pieredzi, bet par manas paziņas darba pieredzi Rimi veikalos. Izlasiet un iejūtieties Rimi darbinieces ādā!
Mana pieredze strādājot Rimi
Darbs Rīgā un darbs mazpilsētā
Esmu strādājusi divos Rimi veikalos par kasieri/pārdevēju – Rimi Express un Rimi Hypermarket. Kā darbinieks es priekšroku dotu Express veikalam: viss bija viegli pārredzams, nebija tik liela cilvēku plūsma, pazinu visus kolēģus un, lai gan abos veikalos strādājot bija garas stundas, mazākajā nejutu tik lielu slodzi.
Mazpilsētā strādāju daudz lielākā Rimi veikalā, bija ap 100 darbinieku, taču Rīgā tikai ap 10.
Algas atšķirības
Lai gan tas varētu šķist savādi, bet Rīgā par tādu pašu amatu un pienākumiem stundas likme ir stipri augstāka nekā mazpilsētā. Rīgā strādājot mana likme bija 4,50 eiro/h, bet mazpilsētā likme par to pašu amatu bija 3,90 eiro/h.
Darba pienākumi, grafiks, brīvdienas
Rīgā manos darba pienākumos ietilpa:
- klientu apkalpošana pie kases
- plauktu kārtošana
- temperatūras mērīšana ledusskapjos
- svaigo augļu un dārzeņu izlikšana
- cenu zīmju izlikšana
- kafijas aparāta uzpildīšana un krūzīšu sagatavošana ( pandēmijas laikā katru krūzīti ar vāciņu un karotīti vajadzēja ielikt maisiņā)
- iztīrīt kafijas aparātu
- izmazgāt grīdas
- sakārtot savu darba vietu pie kases
- saskaitīt naudu kasē.
Mazpilsētā manos darba pienākumos ietilpa:
- klientu apkalpošana pie kases
- maisiņu papildināšana,
- savas darba vietas sakārtošana
- kases saskaitīšana darba dienas beigās.
Info kasē manos pienākumos ietilpa:
- klientu apkalpošana pie kases,
- jauno žurnālu un avīžu izlikšana kā arī veco eksemplāru sagatavošana atgriešanai
- saskaitīt un izlikt loterijas biļetes
- uzpildīt kafijas aparātu
- papildināt cigarešu plauktu
- Pēcpusdienā vajadzēja paskatīties cik daudz ir izpirkts no info kases plauktiem (ledusskapis ar dzērieniem, maizītēm un plaukti ar saldumiem, uzkodām un dažādām pirmās nepieciešamības precēm).
- iztīrīt kafijas aparātu
- Sagatavot atskaites pārdotajām loterijas biļetēm
- sakārtot un satīrīt savu darba vietu
- saskaitīt naudu kasē.
Abās vietās bija maiņu darbs, pāris dienas jāstrādā, pāris brīvas. Jāņem vērā tā ka darbs ir veikalā, nācās strādāt arī nedēļas nogalēs un svētku dienās. Dienā strādāju no 10-14 stundām ar diviem pārtraukumiem. Info kasē strādājot vienmēr bija jābūt darbā no veikala atvēršanai līdz slēgšanai, kas ir 14 stundas, neskaitot sagatavošanās darbus pirms veikala atvēršanas un darba vietas sakārtošanu pēc aizslēgšanas.
Savstarpējās attiecības ar kolēģiem un konflikta situācijas
Strādājot Rīgā, izveidojās lieliskas attiecības ar manu priekšnieci/veikala vadītāju kā arī ar lielāko daļu kolēģu. Arī pēc aiziešanas no darba mums saglabājās labas, draudzīgas attiecības.
Vadītāja bija ļoti draudzīga, atsaucīga, varējām aprunāties arī par tēmām kas neattiecās uz darbu.
Taču nevienā darba vietā neiztiek bez konflikta situācijām un personīgām drāmām, skaudību un tamlīdzīgām situācijām. Nevaru teikt, ka iztiku bez iesaistīšanās, bet mēģināju neturēt ļaunu prātu uz nevienu. Kolektīvs bija mazs un tāpēc nebūtu iespējams vienkārši izvairīties no kolēģiem kuri kāda personīga vai profesionāla iemesla dēļ nelikās patīkami.
Vairāk strādājot un sadarbojoties arī ar tiem kolēģiem, kuri sākumā nepatika, sapratu, ka biju par daudz uzmanību pievērsusi klačām un nemaz nebiju aprunājusies ar pašu kolēģi, kura izrādījās patīkams cilvēks.
Taču mazāka kolektīva baumas un aprunāšanu nevar salīdzināt ar lielveikala līmeni. Lielveikalā ir vairākas nodaļas, daudz lielāks kolēģu skaits un baumas trakākas, iespējams tāpēc, ka nebūtu tik viegli noskaidrot kurš ir izpļāpājies, pielicis ko klāt no savas iztēles u.c.
Pēc piedzīvotā Rīgā, sākot strādāt mazākas pilsētas lielākā veikalā, mēģināju pēc iespējas mazāk uzmanību pievērst klačām un vienkārši darīt savu darbu pēc iespējas labāk un neiesaistīties.
Plusi un mīnusi
Rīgā strādājot bija lieliskas attiecības ar kolēģiem, apmierināja darba stundas, alga un pienākumi. Ja bija kāda problēma droši varēju doties pēc padoma pie vadītājas. Pēc darba biju piekususi, taču jutu gandarījuma sajūtu.
Mainot dzīves vietu un pārceļoties un jaunu veikalu, atklāju jaunu azartu, kas man lika justies gandarītai par padarīto darbu. Katru nedēļu apskatei bija pieejamas atskaites par kases darbinieku efektivitāti – apkalpošanas ātrumu u.c. Uzzināt, ka esmu nonākusi topa augšgalā -apsteidzot vecāko kasieri ātrumā, izjutu lielu gandarījumu, priecājos, ka man padodas tas ko daru, lai gan tas nav nekāds prestižais vai augsti pelnošais darbs.
Taču pēc kāda laika sapratu, ka man vairs nav kur tiekties savā darbā. Man piedāvāja iespēju sākt apmācības, lai kļūtu par vecāko kasieri/maiņas vadītāju, taču sapratu, ka tas būtu tas pats darbs plus papildus stundas un atbildības, kuras es negrasījos uzņemties. Darbs man vairs nesagādāja nekādu gandarījumu un jutos iztukšota.
Te nu mēs nonākam pie iemesla, kāpēc aizgāju no šīs darba vietas.
Vajadzēja piespiest sevi no rīta piecelties lai ietu uz darbu, vairs neizjutu nekādu laika plūsmu darbā, nekas vairs nesagādāja gandarījumu, nebija izaicinājuma vai mērķa, ko vēlētos sasniegt. Katra diena likās identiska, paliku noslēgta un jutos nelaimīga, jo sapratu, ka šis darbs nav priekš manis, es nedaru neko no tā kas man patīk vai dzen uz priekšu.
Kādu mēnesi domāju par atlūguma rakstīšanu, līdz beidzot saņēmos to izdarīt, jo vairs nevarēju izturēt garlaicību un pārslodzi.
Ieteikumi citiem
Jebkurā darba vietā es ieteiktu:
- pēc iespējas mazāk pievērst uzmanību baumām, noteikti neiesaistīties;
- Nostādīt personīgos mērķus un limitus;
- Darīt darbu pēc labākās sirdsapziņas;
- Draudzīga, bet profesionāla attieksme pret visiem.
Secinājumi
Pēc manas pieredzes varu teikt, ka nekad nevari zināt ko sagaidīt no darba vietas, pirms esi iepazinies ar kolēģiem un iekšējo situāciju. Pat visnepatīkamākais darbs var būt lielisks, ja ir labi kolēģi un galvenais – veikala vadītājs.
Es varētu teikt, ka iemācījos pacietību un iecietību, jo tu nekad nezināsi cik cilvēki var būt neadekvāti un apjukuši līdz nebūsi strādājis klientu apkalpošanas sfērā.
