Azartspēles vairs nav tikai kazino stūrītis ar spēļu automātiem. Totalizatori telefonā, “live casino” pāris klikšķu attālumā, pokers datorā, loterijas, sporta likmes un online kazino – tas viss aktivizē vienas un tās pašas smadzeņu sistēmas, kuras iesaistās jebkurā atkarībā.
Psihologi un neirozinātnieki pēdējos gados ļoti nopietni pētījuši, kas īsti notiek smadzenēs, kad cilvēks azartspēlē, un kāpēc daļai cilvēku šis “nevainīgais hobijs” pārvēršas par smagu atkarību.
Zemāk – pārskatāms skaidrojums saprotamā valodā: kas notiek smadzenēs un kam ir vislielākais risks “ieķerties”.
Kas notiek smadzenēs, kad spēlē azartspēles
Smadzenēm īpaši svarīga ir atlīdzības sistēma – reģioni, kas reaģē uz kaut ko “foršu”: ēdienu, seksu, sociālu atzinību, jaunumiem, un arī uz naudas laimestu.
Divas vietas ir īpaši nozīmīgas:
- Ventrālais striatums (iesk. nucleus accumbens) – “balvas centrs”, kur smadzenes apstrādā baudu un motivāciju.
- Prefrontālā garoza – pieres daivas daļa, kas atbild par plānošanu, “bremzēm”, risku izvērtēšanu un spēju pateikt sev “stop”.
Kad tu liec likmi vai spied “spin”, smadzenes izdala dopamīnu – “gribēšanas” un motivācijas ķīmisko vielu. Jo neparedzamāks iznākums, jo stiprāks dopamīna blieziens.
Azartspēles šajā ziņā ir perfekti uzprogrammētas:
- laimests ir reti un neparedzams;
- bieži ir tā saucamie “gandrīz vinnēju” (near miss) brīži – ruletes bumbiņa apstājas blakus tavam skaitlim, aparātā izkrīt divi identiski simboli un trešais “nošauj garām” utt.
Smadzenes šos “gandrīz” brīžus bieži uztver gandrīz kā laimestu, un dopamīna sistēma tiek turēta pastāvīgā spriedzē.
Azartspēļu atkarība – ļoti līdzīga narkotiku atkarībai
Ilgstoši spēlējot, smadzenēs pamazām notiek strukturālas un funkcionālas izmaiņas:
- Atlīdzības sistēma kļūst pārmērīgi jutīga pret azartspēlēm, bet pret citām lietām – trulāka. Tas nozīmē, ka parastās dzīves lietas (darbs, attiecības, hobiji) vairs nedod “kaifu”, ko dod kazino vai totalizators.
- Prefrontālā garoza strādā vājāk – grūtāk savaldīt impulsus, grūtāk apstāties pat tad, ja skaidri zini, ka “šis beigsies slikti”.
- Pētījumos azartspēļu atkarīgiem cilvēkiem bieži redz izmaiņas amigdālā un hipokampā – reģionos, kas saistīti ar emociju apstrādi un stresa regulāciju.
Tieši tāpēc azartspēļu atkarību mūsdienās klasificē kā uzvedības atkarību, kas neirobioloģiski daudzējādā ziņā līdzinās alkohola vai narkotiku atkarībai, nevis “rakstura vājuma” vai “sliktas gribas” izpausmei.
Kam ir vislielākais risks kļūt atkarīgam
Teorētiski par atkarīgu var kļūt jebkurš, tomēr pētījumi rāda vairākas grupas, kurām risks ir būtiski augstāks.
1. Jaunieši, īpaši pusaudži un jauni vīrieši
Pusaudža un agrīnā pieaugušā vecumā smadzenes vēl attīstās:
- atlīdzības sistēma jau strādā “pilnā jaudā”,
- bet prefrontālā garoza – bremžu mehānisms – nobriest vēlāk, īpaši zēniem.
Tas nozīmē: daudz emociju, daudz riska vilinājuma, bet mazāk spējas apstāties. Ja šajā periodā parādās viegli pieejams online kazino, sporta likmes vai spēles ar azartspēļu elementiem, risks kļūt atkarīgam ir būtiski augstāks.
2. Cilvēki ar citu atkarību vai vielu lietošanas vēsturi
Ir diezgan spēcīgi pierādījumi, ka:
- cilvēkiem, kuriem bijušas problēmas ar alkoholu vai narkotikām,
- un otrādi – azartspēļu atkarīgajiem –
biežāk parādās krustojošās atkarības: vienu atkarību nomaina cita, jo tiek izmantoti tie paši smadzeņu ceļi (atlīdzības un impulsu kontroles traucējumi).
3. Cilvēki ar garīgās veselības grūtībām
Augstāks risks ir cilvēkiem ar:
- depresiju un trauksmi,
- impulsivitātes traucējumiem (piemēram, ADHD),
- personības traucējumiem,
- hronisku stresu vai traumējošu pieredzi.
Azartspēles šeit bieži kalpo kā bēgšana – iespēja uz brīdi neko nejust, sajust uzbudinājumu un “cerību sajūtu”. Smadzenes to ātri “iegrāmato” kā ātru risinājumu, kas gan ilgtermiņā tikai pasliktina stāvokli.
4. Ģimenes un vides ietekme
Lielu lomu spēlē:
- augšana ģimenē, kur azartspēles ir norma (loto, totalizatori, aparāti, kāršu spēles uz naudu),
- agrīna iepazīšanās ar likmēm – gan “īstām”, gan “spēļu naudu”,
- vide, kur azartspēļu reklāmas un kazino ir vienmēr pa rokai – telefonu aplikācijas, reklāmas sporta pasākumos u.c.
Smadzenes pierod, ka risks un likmes ir “normāla izklaide”, nevis īpašs izņēmums.
5. Personības iezīmes
Pētījumos biežāk parādās šādi riska faktori:
- impulsivitāte (“daru, pirms padomāju”),
- augsta vajadzība pēc spēcīgām emocijām un adrenalīna,
- zema tolerance pret garlaicību,
- zemāka pašvērtējuma izjūta, kad laimesti kļūst par “pierādījumu, ka es tomēr kaut ko spēju”.
Tas nenozīmē, ka ikviens impulsīvs cilvēks noteikti kļūs par spēlmani, bet kombinācijā ar iepriekš minētajiem faktoriem risks strauji aug.
Kāpēc tieši online azartspēles ir tik lipīgas
Klasiskais kazino prasa laiku un pārvietošanos. Online kazino un sporta totalizatori ielien kabatā – telefonā.
Digitālās azartspēles ir bīstamas ar to, ka tās:
- ir pieejamas 24/7, jebkurā brīdī, kad ir garlaicīgi vai gribas “aizmirsties”;
- piedāvā mikrotransakcijas – nelielas likmes, kas “neizskatās bīstamas”, līdz kopā izveido lielas summas;
- agresīvi izmanto bonusus, “cashback”, bezmaksas griezienus, kas smadzenēm izskatās kā “bezmaksas iespēja vinnēt”;
- izmanto dizainu un skaņas, kas pastiprina dopamīna reakciju (krāsas, mirgojoši “jackpot”, skaņas signāli).
Ja smadzenes jau “iemācījušās”, ka stress, garlaicība vai vientulība nozīmē “paņem telefonu un uzliec likmi”, tad tas kļūst par automātisku, grūti kontrolējamu ieradumu.
Signāli, ka smadzenes jau ir “pārslēgušās” uz atkarību
Dažas pazīmes, kas liecina, ka atlīdzības sistēma un “bremzes” vairs nestrādā līdzsvarā:
- regulāri tiek tērēts vairāk naudas, nekā vari atļauties zaudēt;
- nepārtraukti domā par spēlēšanu, plāno nākamās likmes;
- mēģini samazināt vai pārtraukt spēlēšanu, bet tas neizdodas;
- mēģini “atspēlēties” – pēc zaudējuma liec aizvien lielākas likmes;
- melo ģimenei, partnerim vai draugiem par to, cik daudz laika un naudas tērē spēlēm;
- parādas parādi, aizņemšanās, rēķini paliek nesamaksāti;
- jūti trauksmi, aizkaitināmību vai pat fizisku nemieru, kad nevari spēlēt;
- azartspēles sāk ieņemt centrālo vietu dzīvē – cieš darbs, attiecības, veselība.
Ja no šī saraksta sevi atpazīsti, tā nav “vienkārši neizdevusies izklaide” – tās ir reālas atkarības pazīmes.
Ko darīt, ja saproti, ka azartspēles tevi velk par tālu
Svarīgākais: tas nav vājums un tu neesi vienīgais, kam tas notiek. Smadzenes tiešām tiek “pārprogrammētas” tā, lai azartspēles kļūtu par galveno atlīdzības avotu – tā ir ārstējama, bet reāla slimība.
Praktiski soļi:
- Atzīsti problēmu sev, ne tikai citiem.
Kamēr sevi mierini ar “es jau kontrolēju”, smadzenes tikai turpina nostiprināt atkarības ceļus. - Uzliec tehniskos ierobežojumus.
- izmanto pašizslēgšanas reģistru (Latvijā ir iespēja sevi bloķēt no licencētiem organizētājiem);
- uzinstalē programmas, kas bloķē azartspēļu lapas/lietotnes;
- noņem kartes dati no azartspēļu kontiem.
- Runā ar kādu uzticamu cilvēku.
Kauns ir milzīgs, bet tieši atklāta saruna bieži ir pagrieziena punkts. - Izmanto profesionālu palīdzību un atbalsta līnijas.
Latvijā:- 24/7 krīzes tālrunis – 116123 (emocionāls atbalsts krīzes brīdī);
- specializēts azartspēļu atkarības atbalsta tālrunis 29 323 202 (Crisis and Counselling Centre “Skalbes”) – konsultācijas spēlētājiem un viņu tuviniekiem.
- ir pieejamas arī psihologa konsultācijas un atbalsta grupas problemātiskiem spēlētājiem.
- Meklē terapiju, ne tikai “motivācijas frāzes”.
Vislabāk pētītās pieejas azartspēļu atkarības ārstēšanā ir dažādas kognitīvi biheiviorālās terapijas formas un atbalsta grupas (piemēram, Gamblers Anonymous). - Aizstāj azartspēles ar citām “atlīdzībām”.
Smadzenēm vajag ko likt vietā – sports, hobiji, sociālas aktivitātes, projekti, kas dod progresu un gandarījumu, ne tikai aizliegumi.
Kopsavilkums
Azartspēles ietekmē smadzenes daudz dziļāk, nekā vairumam šķiet:
- tās pārslogo atlīdzības sistēmu ar neparedzamiem dopamīna “šuviem”;
- vājina bremžu mehānismus prefrontālajā garozā, tāpēc kļūst grūtāk apstāties;
- laika gaitā var izraisīt smadzeņu struktūras un funkciju izmaiņas, kas uztur atkarību;
- īpaši ievainojami ir jaunieši, cilvēki ar citām atkarībām vai mentālās veselības grūtībām, impulsīvi un riska meklētāji, kā arī tie, kam azartspēles agrīni kļuvušas par “normālu fonu”.
Svarīgi saprast: ja azartspēles sāk kontrolēt tevi, nevis tu tās, tā nav kauna lieta – tā ir situācija, kurai ir konkrēti smadzeņu mehānismi un arī konkrēti risinājumi. Jo ātrāk to atzīsti un palūdz palīdzību, jo vieglāk smadzenes “pārmācīt” un atgriezt azartspēles – vai nu drošā līmenī, vai vispār izņemt tās no savas dzīves.
