Nākamās darba vietas izvēle nav viegls uzdevums, taču nebūtu prātīgi arī absolutizēt šī lēmuma nozīmību. Jebkuras izvēles gadījumā Tu būsi vismaz daļējs ieguvējs, jo apgūsi jaunas prasmes un zināšanas, kā arī izveidosi jaunas attiecības ar kolēģiem un klientiem, kas tālāk var pārtapt par draudzību, laulību vai vienkārši kopīgu biznesu. Labā ziņa ir tā, ka jebkura nodarbošanās sevī slēpj negaidītus pavērsienus, taču ne vienmēr tā notiek. Mēs vēlamies maksimizēt savu panākumu iespējamību un ietaupīt laiku apgūstot dzīves gudrības un atrodot sevi. Kā izvēlēties darbu un pēc tam to nenožēlot? Kā ietaupīt vismaz pāris savas dzīves gadus. Lasi tālāk minētos padomus un Tev tas noteikti izdosies.
1. Informācijas ieguve
Informācijas ieguve un analīze visā darba meklēšanas procesā ir vissvarīgākais posms, kura nepilnvērtīga izpilde tālāk ietekmēs visus pārējos lēmumus. Ar augstu ticamību var apgalvot, ka, balstoties uz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, pieņemtais lēmums par darba vietas izvēli būs kļūdains un negatīvi ietekmēs visu turpmāko lēmumu pieņemšanas ķēdi. Visvieglāk to ilustrēt, aplūkojot divus piemērus, vienu makro otru mikro līmenī.
Latvijā neilgi pēc neatkarības atgūšanas tika pieņemtie daudzi lēmumi, kas tika balstīti uz ļoti nepilnīgu informāciju, piemēram, privatizācijas noteikumi, kas ļāva uzpirkt privatizācijas sertifikātus un pēc tam par tiem iegādāties valsts uzņēmumus vai denacionalizēto namu likums, kas daudzus cilvēkus, sevišķi Rīgā padarīja par īrniekiem, no kuriem pēc tam jaunie īpašnieki visiem spēkiem centās un joprojām cenšas atbrīvoties. Otrs piemērs ir vidusskolnieki, kas pēc skolas beigšanas impulsīvi, nepārdomāti un vadoties no draugu padomiem izvēlas studiju virzienu augstskolā. Ļoti nelielai daļai palaimējas un viņi nonāk pareizajā vietā, aptuveni viena trešdaļa pirmajā kursā saprot, ka kļūdījušies un studijas pamet. Pārējie nolauž mācības līdz beigām, jo nevēlas zaudēt ieguldīto naudu un laiku un cer, ka pēc tam sāks mācīties to, kas patiešām patīk (ja vien to izdodas noskaidrot). Laba papildus iespēja, ko vajadzētu izmantot visiem, ir apmaiņas studijas ārzemēs. Vismaz vienu semestri redzot kā dzīvo cilvēki citās valstīs var būtiski pārmainīties vērtību skala un nākotnes plāni. Tomēr pētījumi liecina, ka absolūti lielākā daļa jauniešu sāk strādāt un studijas citā jomā atsāk labi, ja pēc desmit gadiem. Iepriekšminētais apliecina, ka informācijas ieguvei, interpretācijai un lēmuma pieņemšanai veltītais laiks nav zemē nosviests un ir jāuzskata par būtisku ieguldījumu, nevis zaudējumu, tādēļ aplūkosim informācijas ieguvi nedaudz tuvāk.
Pārskatāmības labad iedalīsim informācijas ieguvi četrās daļās: (1) saruna ar konkrētajā jomā strādājošajiem, (2) novērošanas, (3) publiskās informācijas izpēte, (4) mācīšanās darot.
- saruna ar cilvēkiem, kas jau konkrētajā darbā strādā. Viņi Tev pastāstīs darba plusus un mīnusus, cik daudz sanāk strādāt ar cilvēkiem, kādi ir kolēģi, rutīnas un jaunrades iespējas, atalgojuma līmeni u.t.t. Drošības labad būtu jāuzzin vismaz trīs savstarpēji nesaistītu cilvēku viedoklis par savu amatu, jo viens viedoklis tomēr ir un paliek tikai viena cilvēka viedoklis.
- novērošana. Ne visās profesijās tas ir iespējams, taču, ja ir noteikti to izmanto. Aplūko kā tavas izvēlētās profesijas cilvēki ikdienā dzīvo, runā, izskatās. Vai viņu darbība un dzīves ritms atbilst tam kādu Tu vēlies to sev? Vai Tu vēlies būt viens no viņiem? Ja nevienu nepazīsti, vai amata īpatnību dēļ šos cilvēkus nav iespējams novērot, mēģini pieteikties praksē uzņēmumā, kurā strādā cilvēki Tevis izvēlētajā profesijā. Ideālā gadījumā tavi prakses pienākumi sakrīt ar izvēlēto profesiju, taču der jebkurš amats, kas dod iespēju novērot profesionāļus darbībā. Daudzi pret praksi izturas nicīgi, jo tās laikā netiek maksāta alga vai tiek maksāts ļoti maz, taču ne jau naudai, bet pieredzei šajā gadījumā ir lielākā vērtība.
- publiski pieejamās informācijas izpēte. Izpēti internetā ievietoto informāciju – rakstus, videosižetus, forumu ierakstus, izvēlētā amata brāļu profilus sociālajos tīklos, seviški linkedin (profilā ietverta informācija par nodarbošanos un profesionālajām interesēm). Pieprasītākajām un interesantākajām profesijām tiek veltīti raidījumu cikli. Noskaties tos, tiesa ar kritisku aci, jo žurnālistiem patīk visu izpušķot.
- pieteikšanās darbā, bez iepriekšējas pieredzes. Mācīšanās uz vietas, pildot darba pienākumus, ja vien izdodas uzreiz nokļūt izvēlētajā amatā dos Tev iespēju ātri vien saprast savu sapņu un spēju atbilstību realitātei. Vēlākais pēc trīs līdz sešiem mēnešiem sapratīsi vai esi īstajā vietā, taču, ja vēlies šo laiku izlietot lietderīgāk, rūpīgi izlasi iepriekšējos trīs punktus.
2. Informācijas analīze un sevis novērtēšana
Pēc visas iegūtās informācijas apkopošanas ir jāķeras klāt tās interpretācijai, uzdodot sev dažus svarīgus jautājumus.
- Vai iecerētajā profesijā/amatā es spēšu saglabāt prieku un entuziasmu?
(Darbā pavadām vismaz 1/3 savas dzīves, bez prieka un entuziasma tā ātri vien var kļūt nožēlojama.) - Vai iecerētā profesija/amats dod kādu labumu sabiedrībai?
(Īslaicīgi ir iespējams veikt jebkādu darbu, taču vienā brīdī Tev radīsies jautājums, kāda tam visam ir jēga un atbildēt uz šo jautājumu daudz vieglāk būs gadījumā, ja tavs darbs dos labumu citiem cilvēkiem.) - Vai izvēlētā profesija/amats ļaus Tev nodrošināt tādu dzīvesveidu kādu Tu patiešām vēlies?
(Tam nav jānotiek uzreiz, taču darbam ir jābūt tādam, kas dod perspektīvu, piemēram, pēc gada vai pieciem ar iegūtajām zināšanām dzīvot tā kā vēlies.) - Vai izvēlētā profesija/amats nodrošinās pietiekamus ienākumus sevis un ģimenes uzturēšanai?
(Sevišķi svarīgs šis faktors ir vīriešiem, jo vīrieši, kas nespēj uzturēt sevi un ģimeni ir vairāk pakļauti depresijām, alkoholismam un pašnāvībām. Lai arī psiholoģiskie iemesli šādām tendencēm var būt dažādi, tomēr tie visi ir saistīti ar mazvērtības kompleksu un nepareizu domāšanu. Pat, ja Tu nezini vai ietilpsti riska grupā, labāk, lai Tev ir nodarbošanās, kas neliek šo iespēju pārbaudīt.) - Vai izvēlētā profesija/amats ir ilgtspējīga vai nenotiks pārlieka specializācija?
(Mēs dzīvojam informācijas laikmetā un nav nekas neparasts, ja mazāk kvalificētas vai vienkārši pārvietojamas darba vietas tiek pārvietotas uz attīstības valstīm. Līdzīgi tas notika sākoties industriālajai revolūcijai, kad pāris gadu laikā izzuda veselas nozares. Padomā vai izvēlētais amats nevarētu pēc pāris gadiem izzust uz visiem laikiem un vai tava specializēšanās nepiesies tevi pie vienas darba vietas, nepadarīs 100% atkarīgu no viena darba devēja kaprīzēm).
Nebūtu vēlams pārspīlēt un uzstādīt pārlieku augstus kritērijus. Piemēram, daudzi izmisīgi meklē darbu, kuru būtu ar mieru darīt pat bez maksas. Uzstādot šādu kritēriju, var nākties meklēt ļoti, ļoti ilgi un, iespējams, beigās saprast, ka darot tikai to, ko patiešām vēlies nevari savilkt galus kopā. Daudziem cilvēkiem patīk nodarboties ar seksu un to viņi būtu ar mieru darīt, pat, ja par to nemaksātu, tomēr reti, kurš izvēlas nodarboties ar to kā amatu. Tāpat daudziem patīk spēlēt ģitāru un viņi ir gatavi to darīt stundām, pat dienām ilgi, taču mūziķa karjera viņiem nav piemērota dažādu iemeslu dēļ. Ja nevari atrast darbu, kas atbilstu visiem izvirzītajiem kritērijiem, nebēdā. Tu neesi viens, taču ir arī laba ziņa. Tev priekšā ir visa dzīve un savu patieso aicinājumu varēsi atrast tikai darot, nevis fantazējot kā būtu, ja būtu.
Svarīgi arī saprast, ka piepildījumu dzīvē sniedz cilvēciskā saskarsme, attiecības, nevis darbs. Ja darbu nostādi pirmajā vietā, pastāv ļoti liela iespēja, ka, to zaudējot, Tev nekas cits nepaliks, tādēļ izvairies no šāda scenārija un veido pilnvērtīgu dzīvi, vienlaikus darot darbu, kas ļauj būt harmonijā ar sevi.
