Darba intervija

Uzaicinājums uz darba interviju jau ir daļa no panākuma. Tas nozīmē, ka tava motivācijas vēstule un CV ir bijuši pietiekami pārliecinoši, lai izraisītu darba devēja vai personālatlases uzņēmuma interesi par tevi un aprunātos klātienē. Nav noslēpums, ka labāk ir vienu reizi redzēt nekā simts reizes dzirdēt un tas 100% attiecas arī uz darba interviju, līdz ar to, ar savu personības spēku vai vismaz rūpīgu sagatavošanos tu vari pārspēt konkurentus, kuru kvalifikācija ir augstāka.

Jebkura darba intervija ir pirkšanas – pārdošanas process, taču būtiski ņemt vērā, ka šajā procesā Tu par 85% esi pārdevējs un par 15% pircējs. No vienas puses, Tu pārdod sevi kā nākamo darbinieku, no otras puses, intervijas laikā Tu vari mēģināt vismaz daļēji saprast uzņēmuma gaisotni, darba specifiku un to, vai vispār vēlies tur strādāt.

Personāla atlases procesā tiek izmantoti dažādi psiholoģiskās, emocionālās un profesionālās sagatavotības testi, var būt vairākas interviju kārtas un, ja nepieciešams var tikt apjautāti tavi bijušie darba kolēģi un vadītāji (būtisks iemesls aizejot no iepriekšējā darba saglabāt labas attiecības ar kolēģiem). Neskatoties uz iepriekšminētajiem pasākumiem, pat visrūpīgākā darbinieku atlase nevar izslēgt subjektīvismu (cilvēcisko faktoru) un tieši tas daudziem ļauj iegūt kāroto amatu  gadījumos, kad raugoties tikai pēc profesionāliem kritērijiem, citi ir kompetentāki un prasmīgāki.

Raksta turpinājumā aplūkosim:

(1) kā sagatavoties darba intervijai;

(2) kā radīt labu pirmo iespaidu;

(3) kā vadīt intervijas gaitu.

1. Kā sagatavoties darba intervijai?

Darba intervijas noris, lai pārbaudītu vai CV un motivācijas vēstulē rakstītais atbilst patiesībai, pārbaudītu klātienē kandidāta kompetences un saprastu vai intervējamā rakstura īpašības ir atbilstošas uzņēmuma darba videi un kolektīva noskaņai. Sagatavošanās procesā ņem vērā, ka uzņēmuma/iestādes mērķis ir iegūt darbinieku, kas veicinās uzņēmuma attīstību, saliedēs kolektīvu un, kas ir vēl būtiskāk, palielinās peļņu. Sakrītot dažādiem faktoriem, uzņēmums izvēlēsies to darbinieku, kurš konkrētajā amata pozīcijā būs ar mieru strādāt vairākus gadus, nevis pazudīs pie pirmās iespējas. Lai labāk saprastu kandidātu atlases procesu, centies iejusties uzņēmēju pozīcijā un apdomā kādu darbinieku pats vēlētos pieņemt darbā.

1.1. Informācijas ieguve

Formālais sagatavošana process paredz publiski pieejamās informācijas (prese, internets) par uzņēmuma darbību izpēti un analīzi, t.sk. uzņēmuma misiju, mērķus, sasniegumus, darba kolektīva, finanšu rādītāju, atalgojuma līmeņa dažādās amata pozīcijās izpēti. Bez uzņēmuma mājas lapas, Lursoft informācijas un rakstu arhīviem internetā, vērts aplūkot arī vadošo un personālatlases darbinieku profilus sociālajos tīklos, sevišķi facebook, draugiem un linkedin. Tas ļaus uzzināt par šo cilvēku privātajām interesēm un intervijas laikā uzsākt kopīgu sarunu par intervētāju interesējošu tēmu. Gadījumā, ja tavi hobiji sakritīs ar lēmumu pieņēmēju hobijiem, iegūsi bonusa punktus un dažās intervijās tas var būt izšķirošais faktors.

Atkarībā no uzņēmuma konfidencialitātes politikas, atšķirīgs būs informācijas daudzums, kas tiks publicēts tā tīmekļa vietnē. Atklātāki uzņēmumi ievietos vadošo darbinieku fotogrāfijas, CV un kontaktinformāciju, fotogrāfijas no kolektīva saliedēšanas pasākumiem, savukārt noslēpumainākie publicēs tikai kontakttelefonu un e-pasta adresi. Abos gadījumos informācijas izpēte internetā dos jums papildus priekšrocību, kas var palielināt iespējas uzvarēt konkursā.

Visvieglāk informāciju ir iegūt par valsts pārvaldes darbiniekiem, t.sk. kontaktpersonu datus vismaz departamenta direktora un nodaļas vadītāja līmenī, kā arī atalgojumu katrā no amata pozīcijām, jo likumdošana uzliek par pienākumu šīs informācijas publicēšanu iestādes tīmekļa vietnē. Valsts iestādēs galvenais lēmumu pieņēmējs ir valsts sekretārs, taču bieži aizņemtības dēļ viņš intervijās nepiedalās un uztic šo pienākumu par konkrēto jomu atbildīgajam valsts sekretāra vietniekam, departamenta un nodaļu vadītājiem. Šī iemesla dēļ ir vērts izpētīg katru no potenciālajiem lēmumu pieņēmējiem.

1.2. Psiholoģiskā sagatavošanās darba intervijai

Visiem pārējiem faktoriem esot vienādiem, tieši psiholoģiskā noturība noteiks vai būsi pirmais vai simtu pirmais. Tas ir skaidri redzams sporta sacensībās, mācību eksāmenos, darba intervijās un dzīvē kopumā. Lai arī pilnvērtīgas psiholoģiskās noturības iegūšanai var būt nepieciešami ilgstoši treniņi, kas prasa pat vairākus gadus, tomēr ir virkne pasākumu, kuru veikšana nodrošina vismaz daļēju efektu jau pēc pāris dienām. Daži no visefektīvākajiem pasākumiem ir:

• meditācija (aizver acis, atslābinies, elpo dziļi, padomā par darba intervijas maznozīmīgumu tavā dzīvē, salīdzinot ar tādiem būtiskiem notikumiem kā piedzimšanu, tuvu cilvēku nāvi, bērniem, draugiem, dzīves apstākļiem kara plosītās valstīs u.t.t.. Var izvēlēties jebkuru citu svarīgu notikumu, galvenais ir apzināties tās pārejošo raksturu. Būsim pavisam godīgi, pat, ja šī būs tava pirmā intervija tā pilnīgi noteikti nebūs pēdējā. Ideālā gadījumā būtu jāsēž lotosa pozā, taču tikpat labi derēs arī sēdēšana uz krēsla ar taisnu muguru);
• pašiedvesma uz panākumiem (iedomājies, ka esi uzvarējis, saņem darba piedāvājumu un citiem paziņo par savu uzvaru);
• dalība citās darba intervijās (atsaucies darba sludinājumiem, kuri tevi līdz galam neinteresē vai kuriem neesi atbilstošs. Tiekot uzaicinātam uz šādu interviju, varēsi praktizēt visus iespējamos paņēmienus un pēc noteikta interviju skaita jau būsi kļuvis par meistaru, kurš vienmēr būs soli priekšā intervētājiem. Intervijām kļūstot par ikdienas praksi, tas šķitīs tikpat vienkārši kā izmazgāt zobus vai veikalā nopirkt maizi. Ja process iepatiksies, pēc kāda laika varēsi atvērt savu mācību uzņēmumu, kas citiem māca kā uzvesties interviju laikā).

UZVARAS FORMULA
Pārliecība par savām spējām = motivācija + zināšanas + psiholoģiskā sagatavotība + nedaudz veiksmes.

 1.3. Taktiskā sagatavošanās darba intervijai

Intervijas gaitas prognozēšana un kārtīga sagatavošanās ir puse no panākuma, jo mūsdienās ļoti daudzi izsūta vairākus desmitus pieteikumus un dodas uz interviju, nemaz nesaprotot uz kurieni ir uzaicināti. Tādējādi rūpīga sagatavošanās jau automātiski ļaus tev būt pārākam par vismaz ¾ no visiem kandidātiem.

Mājās pārdomā savu līdzšinējo dzīves gājumu, darba pieredzi, sasniegumus, trūkumus un hobijus. Parasti tiek lūgts pastāstīt par sevi, atbildību un sasniegumiem iepriekšējās darba vietās, kā arī iemeslus, kādēļ vēlaties strādāt konkrētajā amatā. Pat, ja galvenā motivācija ir nauda, to nevajadzētu minēt kā galveno. Tā vietā runā par vēlmi attīstīties, veicināt uzņēmuma attīstību, iegūt starptautisku pieredzi vai strādāt daudznacionālā kolektīvā, nostiprināt savas teorētiskās un/vai praktiskās zināšanas, palīdzēt cilvēkiem u.t.t. Visas šīs atbildes būs labas, jo ļoti daudzi darba devēji baidās, ka tiklīdz būs jauno darbinieku apmācījuši, tas aizies pie konkurentiem, kuri būs gatavi maksāt 50 – 100 latus vairāk.

Apdomā kādus jautājums tev varētu uzdot, t.sk. nepatīkamus un provocējošus un sagatavo atbildes uz tiem. Esi gatavs jautājumiem par vēlamo atalgojumu, panākumiem un atbildību iepriekšējās darba vietās, kā arī iemesliem darba vietas maiņai. Atceries – intervijai ir jāpalielina tavas izredzes uzvarēt, tādēļ domas skaidrība un pārliecinošas atbildes lieti noderēs.

Ja ir izdevies iegūt informāciju par to, kuri darbinieki tevi intervēs, neslinko un aizbrauc līdz potenciālajai darba vietai un izpēti darbinieku ģērbšanās paradumus, piemēram, džinsenes  un t-krekls vai uzvalks un lakādas kurpes. Vēlams ierasties pusdienlaikā, jo pastāv iespēja, ka no rīta un vakarā viņi pārģērbjas turpat uz vietas.

Uzdod jautājumus par konkrētā amata specifiku, prasībām, vietu uzņēmuma hierarhijā, uzņēmuma jaunākajiem izaicinājumiem, stāvokli nozarē un darba apstākļiem. Jautājumu uzdošana apliecinās tavu nopietno interesi un būs patīkama intervētājiem, taču nepārspīlē ar jautājumu daudzumu.

 2. Kā radīt labu pirmo iespaidu?

Pirmais iespaids par cilvēku tiek iegūts pirmajās minūtēs, lielākoties, pirmajās 30 sekundēs un jau pirms kandidāta profesionālās kvalifikācijas pārbaudes, tādēļ izskatam ir būtiska nozīme. Daži padomi, kas Tev varētu noderēt:

• Ir vērts nomazgāties, nogriezt matus, nospodrināt kurpes un sakopt nagus, tieši šiem sīkumiem pievērš uzmanību daudzas sievietes un pieredze liecina, ka tieši viņas strādā vairumā personāla nodaļu un atlases uzņēmumos;
• Uz interviju ierodies ģērbies līdzīgi kā intervētāji, taču nepārspīlē un nevelc pārlieku dārgas drēbes, jo tas var radīt iespaidu, ka esi švīts vai var vienkārši kādam skaust;
• Precizitāte patīk visiem, tādēļ ierodies piecas minūtes pirms norunātā laika. Ieplāno laiku transporta sastrēgumiem, lēnam liftam, citiem ārkārtas apstākļiem, kas varētu tevi aizkavēt;
• Sarokojies ar visiem intervētājiem, arī sievietēm. Fizisks pieskāriens satuvina, atbruņo un padara tevi grūtāk atraidāmu. Vienlaikus tas parādīs, ka esi moderns, bez aizspriedumiem un liks viņām justies draudzīgāk. Pat, ja esi kādu laiku dzīvojis ārzemēs un pieradis sasveicinoties saskūpstīties, nedari to. Šāds sveiciens var tikt traktēts kā seksuāla uzmākšanās un var iznīcināt veiksmi pašos pamatos.

3. Kā vadīt intervijas gaitu?

Darba intervija praksē parādīs vai esi veltījis pietiekami daudz laiku, lai sagatavotos intervijai un atsijās graudus no sēnalām, tomēr arī intervijas laikā ir svarīgi ņemt vērā dažas specifiskas nianses:

• sēdi taisni, nedaudz noliecoties uz priekšu. Kustībām jābūt pārdomātām, taču dabīgām, laiku pa laikam atklāj savas plaukstas, tas liecinās, ka esi atklāts un stāsti patiesību;
• runā lēnām un gramatiski pareizi. Ja runāsi pārāk ātri, intervētāji nespēs uztvert visu tevis sacīto, turklāt tas radīs iespaidu, ka esi ļoti uztraucies;
• saglabā acu kontaktu un esi ieinteresēts par tev sacīto vai jautāto. Žesti ar mēru ir vēlami, taču, ja tie pārsniegs noteiktu robežu intervētāji sāks domāt vai neesi diriģents un neviļus sāks sekot tikai žestiem, aizmirstot par tevis sacīto;
• pat, ja iepriekšējais darba devējs ir bijis sliktākais priekšnieks pasaulē un padarījis tavu dzīvi par elli, izmanto diplomātisku valodu un esi pozitīvs. Pretējā gadījumā var rasties iespaids, ka tu aprunā visus bijušos darba devējus un neviens negrib tikt aprunāts, arī jaunais priekšnieks nē.
• intervētāji ir tikai cilvēki un daļa no viņiem arī ļoti kautrīgi, uzdod jautājumus, esi atsaucīgs. Izstāsti viņiem kādu dziļi personīgu detaļu, kas jums liks sajusties emocionāli tuvu, gandrīz kā draugiem. Notikumam ir jābūt tādam, lai rastos apbrīna, nevis žēlums.
• intervijas beigās izsaki pateicību par sev doto iespēju un atvēlēto laiku, savukārt atvadoties vēlams teikt uz redzēšanos, pie nosacījuma, ka nav izveidojusies daudz draudzīgāka atmosfēra.

Aptuveni četras līdz septiņas dienas pēc intervijas piezvani kādam no komisijas locekļiem un pajautā vai ir izvēlēts atbilstošs kandidāts. Zvani tam, kurš likās visdraudzīgākais vai vienkārši sekretārei.